Starp divām mājām
Saliktajās ģimenēs, kurās aug bērni no
iepriekšējām attiecībām, viens no
lieliem izaicinājumiem ir ikdienas lietu “menedžēšana”, jeb plānošana,
loģistika, gadījumos, kad bērni savu laiku pavada dalīti tēta un mammas
ģimenē. Vienalga, vai tās ir tikai
brīvdienas, kas tiek pavadītas pie otra vecāka, vai laiks kas tiek pavadīts
vienā un otrā mājā ir 50 : 50, katru reizi gan vecāki, gan bērni piedzīvo
lielāku vai mazāku stresu, kas saistīts gan ar emocionālām, gan praktiskām
lietām.
Šajā rakstā apskatīsim to, kādas ir galvenās grūtības no vecāku un no bērnu viedokļa, un kā tās iespējams mazināt. Šeit nebūs zelta formulas, tā katram jāmeklē pašam, bet iespējams radīsiet kādu ierosmi lielākām vai mazākām pārmaiņām.
Tālāk būs mans, kā mammas personīgais stāsts.
Katru reizi, kad mans dēls atgriezās no brīvdienām ko bija pavadījis otrās
mājas pie tēta, tas veikli pazuda savā istabā un nenāca ārā kādu laiku. Un es
arī centos neuzbāzties, jo pieredze liecināja, ka jebkura uzmanības izrādīšana
un jautājums, “kā Tev gāja”, varēja novest pie divām galējībām, totālas
eksplozijas, vai īsas, nekonkrētas atbildes. Man likās tik kaitinoši, ka ikdienā
es redzu bērnu tikai pašā vakarā, kad galvenais sarunu temats ir skola,
izpildītie mājas darbi un treniņi, un labākais laiks – brīvdienas, kad
iespējamas kopīgas nesteidzīgas brokastis, vai citas kopīgas nodarbes-
pastaigas, pasākumi, manās attiecībās ar bērnu tiek “nozagtas”. Bez tam, katru
reizi, kad bērns atgriežas no otra vecāka mājas, palika sačakarēts brīvdienu
vakars, kurā arī nesanāk nekāda lādzīga komunikācija. Protams, ka man gribējās
pārliecināties, ka bērnam brīvdienās gāja labi, bet es centos neuzdot daudz
jautājumus, jo redzēju, ka bērns jutās neērti. Ļāvu viņam stāstīt tik daudz cik
vēlējās. Svarīgāk par visu man likās tas, ka bērns pavada laiku kopā ar tēti.
Pat ja man tiek piešķirta sliktā policista loma, bet bērna tēvam, izklaidētāja
un labā policista loma. Manī bija sarežģītu jūtu buķete, nožēla par to, ka man
nav izdevies nodrošināt bērnam iespēju augt pilnā ģimenē, dusmas uz bijušo
vīru, par to, ka visas praktiskās rūpes un atbildība par bērna sekmēm ikdienā
ir uz maniem pleciem, vainas sajūta par to, ka par maz pavadu laiku ar bērnu un
vienlaicīgi atvieglojuma sajūta par to, ka varu pavadīt brīvdienas kopā ar
jauno partneri vai citās sev patīkamās nodarbēs. Īsts jūtu kokteilis, kas ne
vienmēr palīdzēja turēt vēsu prātu.
Šodien es zinu, ka bērnam, pārvietošanās no
vienas mājas uz otru ir stresa pilna. Pats fakts, ka jādodas no vienas māju uz
otru ir kā atgādinājums tam, ka ģimene ir šķirta. Katrā mājā ir savi noteikumi,
kārība, ieradumi, rituāli, cits praktisku lietu izkārtojums. Bērnam ir
nepieciešams laiks, lai pārslēgtos no vienas mājas dzīves uz otru. Kad bērns
ierodas no otras mājas nevajag uzbāzties bērnam ar jautājumiem vai mēģināt
veikt izmeklēšanu. Kad bērns jutīsies gatavs, tas pats pastāstīs tik daudz cik
vēlēsies. Iedomājaties sevi, kad atgriežaties pēc ceļojuma, jums taču arī ir
nepieciešams laiks apcerei, īss brīdis atpūtai un tad esat gatavi dalīties!
Tagad, kad rakstu šo rakstu, uzjautāju savam nu jau pieaugušajam dēlam, kā viņam tas bija toreiz. Un šeit viņa stāsts: “Pārslēgšanās no dzīves vienā mājā uz otru man bija ļoti nepieciešama. Pusaudža gados, kad pats braucu ar sabiedrisko transportu uz un no tēta mājām, bija daudz vieglāk, jo bija šis starplaiks (tētis dzīvo citā pilsētā), pretstatā brīžiem, kad tētis ar auto pieveda pie mājas. Tad jutos kā strauji izrauts no vienas realitātes citā. Bez tam neērtības sajūtu un stresu papildus radīja fakts, ka jūs kā vecāki savā starpā nekomunicējāt”.
Tālāk mani secinājumi, kas balstīti personīgajā un profesionālajā pieredzē, darbā ar klientiem. Kā tad labāk atbalstīt sevi un bērnu situācijā, kad bērns dzīvo divās mājās:
Nepārtraukti mēģināt iekāpt bērna kurpēs. Nereti mēs, pieaugušie, mēģinot sakārtot savu dzīvi aizmirstam par to kā jūtas bērns visā šajā divmāju dzīvošanas sāgā. Ļaunākais ko varam nodarīt ir savas nesakārtotās attiecībās ar bijušo partneri vai konfliktus tieši vai netieši pārnest uz mūsu kā vecāku attiecībām, un vēl tajā iesaistīt bērnu. Piemēram, nevajag bērnu izmantojot kā ziņnesi, sakot “pasaki mammai”, “pasaki tētim”. Bērns nonāk pa vidu diviem pieaugušajiem un tā nav laba vieta kur būt. Pieaugušajiem pašiem jāuzņemas atbildība un jāsakārto neskaidrie jautājumi, bērnam ļaujot būt savā bērna lomā, vietā. Tāpat nevajadzētu izteikties nelāgi par otru pusi, pat ja tas ir objektīvi. Bērns vienlīdz lielā mērā mīl abus vecākus. Tādēļ ir ļoti svarīgi ne tikai ārēji, bet arī iekšēji dot atļauju bērnam mīlēt otru vecāku. Neaprunāt bijušo partneri pat ar citiem cilvēkiem, jo bērni visu dzird un internalizē- tētis vai mamma ir daļa manis, tātad arī es esmu tāds. Tas tikai graus jūsu attiecības ar bērnu ilgtermiņā un savukārt bērnam radīs iekšējās sašķeltības sajūtu. Iespējams ka arī kāds no jums, lasītāji, ir piedzīvojis situāciju, kad jūsu vecāks ar balss intonāciju un tekstu liek saprast, ka jūsu līdzība ar otru vecāku ir nepieņemama. Tas izskan apmēram šādi, “nu, Tu tagad tā kā Tavs tētis”, vai “Tu tagad kā Tava mamma”. Tie, kas šo ir piedzīvojuši, noteikti varēs apstiprināt, ka iekšējā sajūta ir maigi sakot, neaptīkama. Jo pateikt, ka es neesmu, nozīmē atteikties no otra vecāka, pateikt, ka esmu, nozīmē pieņemt sevī šo īpašību, kas tiek pasvītrota kā nelāga. Bērnam nav smagākas izvēles kā izvēle starp diviem vecākiem, kurus tas vienlīdz mīl. Dzīvošana divās mājās arī netiešā veidā kustina šo vairāk būšanu te vienā, te otrā pusē.
Iekāpšanu bērna kurpēs veicinās patiesa klātbūtne un sarunas par to kā tas jūtās. Ne vienmēr bērns godīgi jums izstāstīs, un dažreiz bērnam pašam būs grūti noformulēt savas jūtas, jo arī bērni piedzīvo sajūtu kokteili, ko grūti izšķirot pa sastāvdaļām. Jūsu patiesa interese un klātbūtne ir labākais ko varat sniegt savam bērnam. Akceptēt bērna jūtas un nemēģināt tās salabot.
Atrodiet veidu kā ar bijušo partneri vienoties par svarīgākajiem noteikumiem un apmainīties ar informāciju.
Bērnam dzīvi atvieglo rutīna un skaidri noteikumi. Ja vienā mājā bērns iet gulēt deviņos, pēc vakara pasaciņas, bet otrā mājā ir ieslēgtas multenes līdz pulksten divpadsmitiem naktī, tas var radīt zināmas problēmas. Sastādiet sarakstu ar galvenajiem noteikumiem no savas puses un palūdziet otru pusi izdarīt to pašu, un, tad, vadoties no bērna labākajām interesēm, mēģiniet nonākt pie kopīgiem lēmumiem attiecībā uz noteikumiem, kas tiek ievēroti abās mājās (piem. cikos bērni iet gulēt, kad pilda mājas darbus, kā ievēro kārtību, kādi ir galvenie pienākumi, cik bieži un ko ēd/neēd u.c.). Vienlaicīgi ir jāpieņem, ka jūs nevarēsiet kontrolēt to kā šie noteikumi tiek ievēroti otrā mājā.
Bērna grafiks nereti rada daudz galvas sāpes, īpaši, ja bērnam ir dažādi pulciņi, nodarbes un tas vēl nav pietiekami pieaudzis, lai tos apmeklētu patstāvīgi. Attālinātās mācības arī ievieš savas korekcijas, jo prasa lielāku vecāka iesaisti un sarežģī pamatvajadzību nodrošināšanu (ēšana, atpūtas laiks, laiks svaigā gaisā) vecākiem kuri strādā. Zināms bonuss šajā ziņā ir paplašinātā ģimene (vectētiņi, vecmāmiņas, vecāku partneri, vecākie pusbrāļi, pusmāsas u.c.), iespējams ka varat vienoties par to iesaisti nepieciešamības gadījumā, lai tiktu galā ar visiem loģistikas izaicinājumiem.
Labas komunikācijas, pārrunu vešanas un laika plānošanas prasmes var palīdzēt risināt visus šos izaicinājumus. Izmantojiet mūsdienu tehnoloģijas, tas stipri var atvieglot dzīvi, piemēram var izveidot kopīgu Google kalendāru, kurā abi vecāki un arī bērni redz dienas kārtību, var izdarīt ierakstus. Var izveidot kopīgu čatu, kurā var būt iesaistīta arī visa paplašinātā ģimene (arī vecmāmiņas un vectētiņi, vecāku jaunie partneri). Vienojaties par to kā notiek bērnu nodošana- pieņemšana, kā par to tiek paziņots. Cik ilgu laiku iepriekš tiek saskaņots bērna grafiks. Kas notiek izmaiņu gadījumā. Parūpējaties, lai arī bērnam ir skaidrība par to kā notiek informācijas apmaiņa starp visiem bērna aprūpē iesaistītajiem un kādi ir svarīgākie noteikumi.
Ideālajā pasaulē bērna aprūpē iesaistās abi vecāki ar savām mājsaimniecībām un bērna audzināšanas jautājumos veido komandu. Jo vairāk bērns uztvers otru māju kā komandas sastāvdaļu, kas ir kopatbildīga, jo vienkāršāka un drošāka būs bērna dzīve.
Izmaiņas ģimenes sistēmā
Dzīve ir dzīve, tajā viss plūst un mainās. Ģimenes sistēmā notiek dažādas izmaņas, iespējams kāds ģimenes loceklis tiek zaudēts un bērns saskaras ar jautājumiem par nāvi, kāds jauns nāk klāt, - vai tas ir vecāka jaunais partneris, vai bērniņš kādā no vecāku jaunajām ģimenēm, svarīgi ir apzināties, kā tas ietekmē visu ģimenes sistēmu kopumā un kā bērns ar to tiek galā. Par bērna pārdzīvojumiem var liecināt dažādas uzvedības izpausmes, pēkšņas vai ilgstošas slimošanas, traumatisms, zagšana, uzvedības traucējumi, izmaiņas sekmēs mācībās. Jauna partnera parādīšanās nav mazāk strespilns notikums kā kāda ģimenes locekļa zaudēšana, jo mainās iepriekšējās attiecības, pierastie uzvedības modeļi. Bērns abos gadījumos var sastapties ar zaudējuma sāpēm. Bērnam un vecākam ir izveidojušies noteikti rituāli, kas ir ierasti, piemēram, pa nakti, ja bērnam ir slikts sapnītis, bērns varēja atnākt un ierāpties pie vecāka gultā, bet brīdī, kad parādās partneris, guļamistabas durvis paliek aizslēgtas.
Janas stāsts: “atceros, ka no bērnības brīvdienas pavadīju tēta mājās. Sākumā man tur bija sava istaba, grāmatas, bet tad tēta ģimenē ienāca mans pusbrālis un pēc remonta izkārtojums mājā mainījās, istaba tika atdota pusbrālim, savukārt es nonācu uz viesistabas dīvāna. Man bija sajūta, ka vairs nav vietas šajā mājā. Jutos lieka”.
Pārliecinieties, ka bērnam ir viss nepieciešamais abās mājās. Gulēšana viesistabā uz dīvāna, kas paredzēts ciemiņiem ir diezgan skaidrs vēstījums bērnam, ka Tu šeit esi tikai viesis, Tev šeit nav piederības. Lai bērns justos labi, būtu vēlams, ka tam ir sava vieta katrā mājā, savas mantas – pidžama, zobu birste, darba galds, rotaļlietas u.t.t. Pavērojiet, cik daudz un kādas mantas bērns ņem līdzi, tas daudz ko pastāstīs par to kā viņš jūtas. Pārrunājiet ar otru mājsaimniecību, kā iespējams radīt maksimālu komfortu un drošības sajūtu jūsu bērnam pārmaiņu laikā. Beznosacījumu mīlestība, rutīna, stabilitāte un paredzamība ir tas, kas var palīdzēt bērnam pārvarēt dzīves vētras.
Rūpes par sevi, savu iekšējo jūtu pasauli, emocijām, attiecībām
Šeit, savukārt, kāds cits stāsts no Gata: “Mani vecāki šķīrās kad man bija 15 gadu, nekad nedzirdēju neko sliktu vienam par otru sakām. Pavadīju laiku abās mājās. Patēvs un tēvs bija labās attiecībās, svētkos vienmēr bija abi. Man tā bija norma, līdz augstskolā es sapratu, ka citiem tā nav un ka man patiešām ir palaimējies. Es kā normu uztveru, ka pieaugušie izturas ar cieņu viens pret otru. Jūtos patiešām ieguvējs.”
Vislabākais, ko varam savam bērnam nodrošināt ir psihiski stabili, mierīgi vecāki, kas kā pieaugušie spēj vienoties par dažādām sadzīves detaļām, kā arī uzturēt normālu, pozitīvu komunikāciju un ideālā variantā bērnu audzināšanas jautājumos darboties kā vienota komanda. Par to mums protams jāparūpējas pašiem. Kas mums visbiežāk traucē- tie ir neatrisināti iekšējie un ārējie konflikti, kuriem saknes vijas pašu bērnībā un iepriekšējā attiecību pieredzē. Attiecību modeļi ko esam pārņēmuši no saviem vecākiem arī mēdz būt vairāk traucējošs kā palīdzošs faktors. Saliktā ģimene no mums pieprasa papildus piepūli vairākos aspektos- attiecību jautājumu risināšanā; darbā ar sevi, savu iekšējo jūtu pasauli, emocijām; apzinātā ģimenes attiecību modeļu veidošanā.
Diemžēl skolā mums nemāca kā veidot veiksmīgas attiecības ģimenē un tas paliek mūsu mājas darbs dzīves skolā. Ja vēlamies savā ģimenes dzīvē būt piepildīti un laimīgi, tas ir mūsu pašu rokās. Šodien ir pieejams ļoti daudz resursu un veidu kā sevi atbalstīt- psihoterapija, pašpalīdzības grāmatas, atbalsta grupas, semināri, galu galā, apzināti veltīt laiku sev un nodarboties ar pašanalīzi, piemēram, rakstot dienasgrāmatu. Svarīgākais ir spēja uzņemties atbildību par sevi, savu dzīvi un emocijām, jūtām, savu pagātnes bagāžu. Ja ir iekšējā motivācija un vēlme tiekties uz harmoniju, pretēji reaktīvai palikšanai notikumu plūsmā un iesprūšanai negatīvos pārdzīvojumos, tad viss jums izdosies.