Par īstajiem mērķiem Jaunajā gadā
Kādreiz svēti ticēju, ka gadu nevar uzsākt, ja neesmu nākamajam gadam uzstādījusi konkrētus mērķus, konkrētas apņemšanās. Es neaicināšu Tevi uzstādīt ambiciozus mērķus nākamajam gadam. Tas ir forši, ja Tevi tas iedvesmo un dod motivāciju. Man, personīgi, šis periods ir pāri. Un nevis tāpēc, ka es būtu maz mērķu dzīvē sasniegusi. Varbūt tieši tāpēc, ka sasniegto ir daudz. Un ne vienmēr tie ir nesuši cerēto prieku un gandarījumu. Kā rezultātā esmu sapratusi- īstie, autentiskie mērķi ir stabili, viņi nāk no mūsu būtības un ir ierakstīti mūsu dzīves ceļā. Tiem vienkārši ir jāļaujas, jāļauj viņiem uzrunāt sevi, jāiemācās ar viņiem sarunāties. Īstie mērķi ir mierīgi, tos nevar nokavēt, to sasniegšanā nav izmisuma vai neprātīgas steigas. Tie piepilda, nevis iztukšo. Tos baudi jau ceļā, nevis gaidi baudu ceļa galā. Tādos mērķos Tavs ķermenis, prāts un dvēsele iet roku rokā.
Man
nav īsto mērķu atklāšanas formulas, jo tie atnāk tiem, kas ir kontaktā ar sevi
un Dzīvi (tā ir pieaugošā enerģija). Es tikai varu Tev pastāstīt, ko esmu
pamanījusi, kādi mērķi iztukšo (atņem enerģiju, samazina- tātad ir zināmā
kontaktā ar Nāvi (par to liecina psihosomatika, slimības)):
- Tie, kurus sasniedzam priekš citiem (piem., pabeidzam augstskolu, vai strādājam tādā darbā, lai būtu labi saviem vecākiem, lai piepildītu viņu programmas, lai piederētu kādam noteiktam sociālam slānim vai cilvēku kopai, vai piem. būvējam māju saviem bērniem, u.c.);
- Kas ir uzspiesti no ārpuses (piem., darbā jums var tikt izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz, bet nav saprotama to jēga, izņemot to, ka īpašnieks grib nopelnīt);
- Mērķi, kuri ir ar nosacījumiem, “ja… tad... “ - ja man būs māja, tad man būs laimīga ģimene, ja man būs attiecības, es būšu laimīga, ja man būs bērns, es būšu izdevusies, ja man būs nauda…u.t.t..
Ja mērķa uzstādīšanas pamatā ir pozīcija, kad es sasniegšu, tad būs… visbiežāk to sasniedzot sekos tukšuma sajūta. Iztērētais resurss uz tā sasniegšanu būs lielāks nekā gandarījums par tā sasniegšanu.
Īstie
mērķi vienkārši atnāk. Tos nevar izdomāt ar prātu, jo prāts balstās uz pagātnes
pieredzi kurai iespējams nav nekāda sakara ar to, kas notiek/notiks nākotnē
(vai varēji paredzēt vispasaules vīrusu un kā tas ietekmēs Tavu dzīvi?).
Īstie mērķi parasti ir kontaktā ar kaut ko lielāku, ar Tavas dzīves jēgu un uzdevumu. Tādus mērķus ir “kaifīgi” sasniegt, jo būtiskāk par sasniegšanu un galamērķi kļūst pats ceļš. Tie atbilst Tavai būtībai un Tev nav jāizliekas par kādu citu, kas Tu neesi.
To
arī novēlu no sirds Tev Jaunajā gadā, atklāt un būt kontaktā ar saviem īstajiem
mērķiem, kas enerģiju pieaudzē, nevis atņem!
Santa