Galvenie riski un grūtības veidojot salikto ģimeni
Palielinoties vecumam, kurā partneri stājas laulībā un arvien pieaugot šķirto laulību skaitam ir dabīgi, ka ir palielinājies arī to ģimeņu skaits, ko varam dēvēt par saliktajām ģimenēm – ģimenēm, kurās aug bērni no partnera iepriekšējām attiecībām. Šodien arvien retāk ģimene dzīvo pēc tradicionālā modeļa, kad vienā laulībā piedzimuši bērni aug kopā un vecāki paliek kopā līdz sirmam vecumam. Uz šo brīdi varētu būt, ka katra ceturtā Latvijas ģimene ir saliktā ģimene.
Kādēļ veidot salikto ģimeni varētu uzskatīt par drosmīgu soli? Jo partneriem nākas saskarties ar ļoti daudz izaicinājumiem, kas nepārtraukti pārbauda viņu vēlmi palikt kopā. Neskatoties uz to, ka parasti šīs attiecības tiek veidotas uz daudz racionālākiem pamatiem kā pirmās attiecības, kad šķiet, ka galvenais ir mīlestība un pārējais atrisināsies dabīgi, pastāv ļoti liela iespēja ka šīs attiecības var neizdoties dēļ gūzmas citu grūtību ar ko šīs ģimenes sastopas. Un diemžēl, pagaidām sabiedrībā šī tēma nav īpaši aktualizēta un apzināta, kas nozīmē, ka daudzi pāri, veidojot salikto ģimeni vadās no tradicionālajiem padomiem ģimenes veidošanā un domā, ka problēmas ar kurām viņi saskaras ir unikālas. Kaut liela daļa problēmu rodas no pašas saliktās ģimenes “arhitektūras”, jeb uzbūves, un ir normālas. Iespējams tas arī ir iemesls, kādēļ partneri saliktajās ģimenēs savas attiecību grūtības mēģina risināt paši un mazāk vēršas pēc kvalificētas palīdzības, jo kaut kur klusībā katram šķiet, ka ar mani pašu kaut kas nav kārtībā, ja kuru jau reizi netieku galā ar savām attiecībām.
Pavisam īsumā ieskicējot, kas ir galvenie riski vai grūtības ar kurām saskaras saliktās ģimenes:
- Nestabils pamats. Diemžēl kā cilvēkiem mums ir raksturīgi pēc neizdošanās iepriekšējas attiecībās, lai izvairītos no potenciālām sirdssāpēm nākotnē, būt piesardzīgākiem jaunajās attiecībās, tas nozīmē, ka ar jauno partneri tiek ievērota zināma emocionālā distance. Nereti ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai veidotos uzticēšanās un dziļa emocionālā saikne ar jauno partneri un viņa bērniem, kas arī ir nepieciešamais stabilais pamats. Un apstākļi bieži vien ir apgrūtinoši, jo šo emocionālo saikni stiprina laiks divatā, savukārt saliktajā ģimenē šī laika ir maz, jo partneri jau attiecību sākumā nonāk bērnu un ģimenes jautājumu risināšanas jūklī.
- Iepriekšējo attiecību bagāža un paplašinātās ģimenes robežas. Bērniem vecāka jaunais partneris ir kā atgādinājums par iepriekšējo zaudējumu. Bērna dabīga vēlme ir redzēt savus vecākus kopā, tādēļ ne vienmēr tie priecājas par vecāka jauno partneri. Dažkārt bērni var atklāti uzvesties kā jaunās ģimenes sabotieri. Bez tam, tik pat neskaidras ir jaunās ģimenes robežas. Kurš pieder mūsu ģimenei un kurš tiek izslēgts? Attiecības ar bijušajiem partneriem, bērna otro vecāku, vecvecākiem ieņem nozīmīgu lomu pat tad, ja virspusēji šķiet ka tās nekādi jauno ģimeni neietekmē.
- Savstarpējo attiecību mudžeklis: Saliktajā ģimenē ir daudz dažādu attiecību starp paplašinātās ģimenes locekļiem. Kādas no šīm attiecībām ir vienkāršākas un kādas ir pagalam sarežģītas. Visbiežāk sarežģītas attiecības veidojas starp partneri un otra partnera bērnu, jo ir neskaidrības lomās un robežās (piem., kad bērns ar rīcību vai burtiski saka: “Es to nedarīšu, jo Tu man neesi tētis/mamma”), kas bieži izvēršas tālāk konfliktos jau starp partneriem par visatļautību un disciplīnu, un, partneri nereti nonāk situācijā, kad izveidojas divas nometnes – es un mani bērni pret Tevi un taviem bērniem. Tāpat nereti sarežģītas attiecības veidojas starp partneru bērniem, jo atšķirībā no pieaugušajiem viņi bieži vien jūtas, ka nav izvēlējušies būt kopā.
- Laika menedžments un loģistika. Daudz stresa rada nepieciešamība nepārtraukti saskaņot dažādus notikumus un plānus ne tikai iekšēji ģimenē, bet paplašinātajā ģimenē. Partneri un bērni ir pakļauti nebeidzamiem loģistikas sarežģījumiem, jo saskaras ar situācijām, kad jāieplāno laiks ar kopā nedzīvojošo vecāku un bijušā partnera vecākiem, jāplāno uz kādiem pulciņiem nodarbēm bērni tiks vesti un kurš kurā laikā bērnus izņem, kurās brīvdienās kur bērni atrodas u.t.t.
Katra saliktā ģimene ir absolūti unikāla un nav vienas universālas formulas tajā, ko darot iespējams minētās grūtības pārvarēt. Tomēr pirmais solis ir apzināties savu situāciju un nosaukt vārdā galvenos izaicinājumus. Laicīgi tos sākt risināt, negaidot kamēr konflikti un nesaprašanās ir samilzuši un starp partneriem izveidojusies plaisa. Saliktajā ģimenē jāapzinās, ka emocionāli tuvas attiecības prasa daudz ilgāku laiku, tāpat kā jaunu tradīciju un kopīga konteksta un “Mēs” sajūtas veidošana. Dzīve saliktajā ģimenē ir nepārtraukts partneru darbs pie pašizaugsmes un savstarpējās komunikācijas prasmēm.
Jāsaka arī, ka bez visiem izaicinājumiem, saliktajā ģimenē ir arī daudz ieguvumu un bonusu- bonusa mammas, tēti, bonusa vecvecāki. Caur mācīšanos veidot apzinātas attiecības, partneri iegūst iespēju augt kā personības un, iespējams, pāraugt iepriekš dzimtā un savā biogrāfijā esošos attiecību musturus. Un viens no manuprāt būtiskākajiem ieguvumiem ir tas, ka bērni mācās no mums kā veidot attiecības. Un ja mums tas izdodas, vēlāk dzīvē viņiem ir iespēja izvēlēties kādus attiecību modeļus atkārtot.