Mazie veiksmīgu attiecību noslēpumi no Berta Helingera
18. janvāris, 2024 pl. 12:45,
Nav komentāru
Vācu filozofs un psihoterapeits Berts Helingers par stipru un uzticības pilnu attiecību noslēpumiem pārī saka sekojošo:
Ko būtiski iegūt vīrietim no sievietes un sievietei no vīrieša partnerattiecībās?
Attiecību pamatā pārī ir atšķirības starp vīrieti un sievieti. Lai kļūtu par sievieti, sievietei ir vajadzīgs vīrietis. Savukārt vīrietim, lai viņš kļūtu par vīrieti, ir vajadzīga sieviete. Būt vīrietim ir jēga tikai tad, ja Tavā dzīvē ir sieviete. Būt sievietei ir jēga tikai tad, ja ir vīrietis. Jo vīrietis un sieviete viens otru papildina.
Vīrietis vēlas sievieti, jo viņam kā vīrietim sievietes trūkst. Sieviete vēlas vīrieti, jo viņai kā sievietei pietrūkst vīrieša. Tāpēc labas attiecības pārī sākas ar atziņu, ka katrs kā dāvanu pieņem to, kas viņam trūkst.
Vīrietis dāvanā no sievietes saņem to, kas viņam kā vīrietim pietrūkst. Sieviete saņem no vīrieša dāvanā to, kas viņai kā sievietei pietrūkst. Tādējādi mīlestības piepildījums dabiskajā, sākotnējā izpratnē ir iespējams, pateicoties savstarpējai vajadzību atzīšanai un gatavībai dot otram to, kas viņam pašam pietrūkst, un pieņemt to, kas pietrūkst tev. Tas ir pāra attiecību pamatā.
Šī apmaiņa tiek izjaukta, kad viens partneris uzvedas tā, it kā viņam nekas nebūtu vajadzīgs, “atsēdinot” otru, sakot kaut ko apmēram šādu: "Paskatīsimies, kas Tev vajadzīgs. Varbūt es Tev to iedošu." Šī pozīcija grauj attiecības pārī, jo, kad viens ienes savas vajadzības, bet otrs izliekas, ka viņam tādu nav, un viņam vispār neko nevajag, tas spēcīgi bojā attiecības.
Labu partnerattiecību kamertonim būtu jābūt: “Es Tevi mīlu, es Tevi ņemu;
Es pieņemu Tevi par savu vīru un dodu sevi par sievu.
Es pieņemu Tevi par savu sievu un dodu sevi par vīru.
Šāda attieksmē ir dziļa samierināšanās. Viss pārējais, arī balanss došanā un ņemšanā starp vīrieti un sievieti veidojas uz šī pamata.
Apmaiņa, jeb došana un ņemšana partnerattiecībās
Attiecības pārī veidojas, kad vīrietis un sieviete atzīst viens otru kā atšķirīgus, bet tajā pašā laikā līdzvērtīgus partnerus. Kad viņi rīkojas kā līdzvērtīgi viens pret otru.
Partnerattiecības ir veiksmīgas, kad notiek pastāvīga apmaiņa dodot un ņemot. Viens dod, otrs ņem, ar mīlestību kaut ko pievieno tam, ko saņem, un atdod. Otrs atkal kaut ko pievieno – jo viņam tas patīk – un atdod. Pateicoties apmaiņai, pastāvīgai kompensācijai ar nelielu “pieaugumu”, attiecības pārī attīstās un aug.
Kad viens partneris ir spiests dot vairāk un tiek lūgts dot vairāk, nekā viņš saņem, attiecības ir apdraudētas. Tas liek mīlestībai sarukt. Piemēram, gadās, ka vienam no laulātajiem ir bērni no iepriekšējās laulības, un tie tiek ievesti jaunajā ģimenē.
Bērnu vecāks sagaida, ka jaunais partneris parūpēsies par bērniem – neskatoties uz to, ka tie nemaz nav viņa bērni. Un izrādās, ka jaunajam partnerim ir jādod vairāk, nekā viņš saņem. No viņa tiek gaidīts vairāk nekā viņš saņem. Šajā gadījumā tiek pārkāpta vienlīdzība un līdztiesība.
Ir tikai viens veids: jāatjauno līdzsvars. Tas ir iespējams tikai tad, ja tas, kurš vairāk prasa, novērtē to, ko tas saņem.
Ja viņš atsakās no prasības: "Tu man esi parādā" un atzīst: "Es Tev esmu parādā."
Ja viņš to novērtē, ar mīlestību. Tas ir tas, kas var atjaunot līdzsvaru.
Partnerattiecības prasa līdzsvaru ne tikai labajā, bet arī sliktajā. Mēs cenšamies līdzsvarot ne tikai labo, bet arī slikto. Ja viens partneris sāpina otru, vienalga kāda iemesla dēļ, otrais mēdz sāpināt pirmo. Un viņam tas jādara, pretējā gadījumā tiek izjaukts līdzsvars. Bet viņš sāpina pirmo ar mīlestību, kas nozīmē sāpināt viņu nedaudz mazāk, nekā tu biji sāpināts. Tad atkal iespējama labu lietu apmaiņa.
Šie ir mazie veiksmīgu partnerattiecību noslēpumi no Berta Helingera.